Rally izpēta šīs sezonas pasākumus
Ziemassvētki ar bērniem Rīgā
Rīga stāsta, ka jau 1510. gadā tirgus laukumā Melngalvju brālības tirgotāji izrotāja egli ar mākslīgām rozēm un dejoja ap to. Šo stāstu Rīga un Tallina turpina izstāstīt vēl šodien, bet svētku tirdziņš Doma laukumā darbojas katru gadu.
2026. gada Ziemassvētku pasākumi būs pieejami novembra beigās
Šobrīd pie katra rīkotāja pārbaudām šīs sezonas Ziemassvētku pasākumus Rīgā. Piesakies, un mēs tev nosūtīsim e-pastu tajā dienā, kad tie parādīsies lapā.
Bez maksas. Nosūtīsim e-pastu publicēšanas dienā un pēc tam reizi nedēļā ar jauniem pasākumiem Rīgā. Atteikties var jebkurā brīdī.
Rīgas Ziemassvētku stāsts
Melngalvju egle 1510. gadā un strīds ar Tallinu
Rīga stāsta, ka vecākā dokumentētā izrotātā Ziemassvētku egle šeit stāvējusi 1510. gadā. Melngalvju brālības tirgotāji to izrotāja ar mākslīgām rozēm, dejoja ap egli tirgus laukumā un pēc tam to sadedzināja. Tallina apgalvo, ka tās pirmā egle parādījusies jau 1441. gadā, tāpēc abas pilsētas par pirmo vietu nav vienojušās. Mūsdienu Ziemassvētku tirdziņš Doma laukumā pie Doma katedrāles atjaunots 2000. gadā, un katru gadu tas darbojas no novembra beigām līdz janvāra sākumam.
Divdesmit piektais tirdziņš un egle Rātslaukumā 2025. gadā
2025. gadā Vecrīgas Ziemassvētku tirdziņš Doma laukumā darbojās no 28. novembra līdz 4. janvārim. Tas bija 25. tirdziņš, ar 97 tirdzniecības vietām, un vairāk nekā 80 no tām piederēja Latvijas mājražotājiem un amatniekiem. Iepriekšējā gadā tirdziņu apmeklēja aptuveni 200 000 cilvēku. Rīgas galvenā egle Rātslaukumā iemirdzējās 29. novembrī plkst. 16.00, un uzstājās „Brīnumskapis“, Tuta un Lapsa kopā ar bērniem un ansamblis „Kolibri“. Doma laukumā bērni varēja ielikt vēlmju vēstules Ziemassvētku vecīša namiņa pastkastītē.
Bluķis, gaismas taka un deviņi svētku ēdieni
Latvieši saulgriežus atzīmē 21. decembrī, bet Ziemassvētku vakaru 24. decembrī. Bluķi velk pa sētu skaļā jautrībā un beigās sadedzina, lai atstātu gada grūtības aiz muguras. Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā 2025. gadā Ziemassvētku gaismas taka bija atvērta līdz 4. janvārim (izņemot 24. un 31. decembri), un no plkst. 17 tur varēja satikt lāci, kazu, vilku un dzērvi un dejot kopā ar tiem. Svētku galdā tradicionāli liek deviņus ēdienus, bet zirņi un pupas, kā tic, pasargā no asarām.
Tradīcijas mūsdienās
- Vecrīgas Ziemassvētku tirdziņš: Doma laukumā pie Doma katedrāles katru gadu no novembra beigām līdz janvāra sākumam. 2025. gadā tas bija 25. tirdziņš, ar 97 tirdzniecības vietām.
- Galvenās egles iedegšana Rātslaukumā: 2025. gadā egle iemirdzējās 29. novembrī plkst. 16.00 ar bērnu dziesmām un ansambļa „Kolibri“ uzstāšanos.
- Ziemassvētku vecīša namiņš Doma laukumā: Bērni var ielikt savas vēlmju vēstules namiņa pastkastītē un tikties ar Ziemassvētku vecīti.
- Bluķa vilkšana: Bluķi velk pa sētu ar dziesmām un jautrību un beigās sadedzina, lai gada grūtības paliktu aiz muguras.
- Ziemassvētku gaismas taka brīvdabas muzejā: Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā vakaros var satikt lāci, kazu, vilku un dzērvi un dejot kopā ar tiem.
- Deviņu ēdienu svētku galds: Latviešu galdā tradicionāli liek deviņus ēdienus, tostarp zirņus, pupas, pīrāgus un sautētus kāpostus.
Interesants fakts bērniem
Rīga stāsta, ka pirms vairāk nekā 500 gadiem tirgotāji dejoja ap egli, ko bija izrotājuši ar mākslīgām rozēm. 2025. gadā Doma laukumā bērni savas vēlmes varēja ielikt Ziemassvētku vecīša pastkastītē.
Jautājumi par Ziemassvētkiem Rīgā
Kurā gadā Rīgā bija pirmā izrotātā Ziemassvētku egle?
Rīga stāsta, ka vecākā dokumentētā izrotātā Ziemassvētku egle šeit stāvējusi 1510. gadā. Tirgus laukumā to izrotāja Melngalvju brālības tirgotāji. Tas ir pilsētas slavenais svētku stāsts, bet Tallina pretendē uz vēl agrāku datumu, tāpēc par pirmo vietu jau ilgi strīdas abas pilsētas.
Kas bija Melngalvju brālība un kāpēc tā rotāja egli?
Melngalvju brālība bija vietējo tirgotāju ģilde. Pēc Rīgas stāsta, tās biedri 1510. gadā izrotāja egli ar mākslīgām rozēm, dejoja ap to tirgus laukumā un pēc tam to sadedzināja. Brālība darbojās arī Tallinā, tāpēc abas pilsētas stāsta līdzīgu stāstu par pirmo egli.
Vai Rīga vai Tallina pirmā uzstādīja Ziemassvētku egli?
Tas nav izšķirts. Rīga min 1510. gadu, savukārt Tallina apgalvo, ka tās pirmā egle parādījusies 1441. gadā. Abās pilsētās darbojās Melngalvju brālība, un abas stāsta līdzīgu leģendu. Bērniem var teikt, ka pilsētas draudzīgi strīdas par to, kura egle bija pirmā.
Kad Rīgā atjaunoja Ziemassvētku tirdziņu Doma laukumā?
Mūsdienu Ziemassvētku tirdziņš Rīgā atjaunots 2000. gadā. Tas notiek Doma laukumā pie Doma katedrāles un katru gadu darbojas no novembra beigām līdz janvāra sākumam. Tā kā 2025. gada tirdziņš bija 25. pēc kārtas, tradīcija jau ir kļuvusi par ģimeņu ikgadēju gaidīto notikumu.
Cik ilgi 2025. gadā darbojās Vecrīgas Ziemassvētku tirdziņš?
2025. gadā tirdziņš Doma laukumā darbojās no 28. novembra līdz 4. janvārim. Tajā bija 97 tirdzniecības vietas, un vairāk nekā 80 piederēja Latvijas mājražotājiem un amatniekiem. Iepriekšējā gadā tirdziņu apmeklēja aptuveni 200 000 cilvēku, tāpēc ģimenēm ir vērts nākt agrāk un bez steigas.
Kad 2025. gadā Rīgā iedegās galvenā Ziemassvētku egle?
Rīgas galvenā egle Rātslaukumā iedegās 2025. gada 29. novembrī plkst. 16.00. Programmā bija grupa „Brīnumskapis“, Tuta un Lapsa kopā ar bērniem un bērnu ansamblis „Kolibri“. Doma laukumā lielā egle iemirdzējās jau dienu agrāk, 28. novembrī, kad tirdziņš sāka darboties un vakarā skanēja mūzika.
Kur Rīgā bērni var nosūtīt vēstuli Ziemassvētku vecītim?
2025. gadā Doma laukumā stāvēja Ziemassvētku vecīša namiņš ar pastkastīti, kurā bērni varēja ielikt savas vēlmju vēstules. Namiņš bija daļa no Vecrīgas tirdziņa, kas darbojās no 28. novembra līdz 4. janvārim. Šī gada vietu un datumus pievienosim ceļvedī „Rally Takes the Train Rīgas Ziemassvētku ceļvedis“ novembra beigās.
Kad latvieši svin Ziemassvētkus un cik dienas tie ilgst?
Latvieši Ziemassvētkus svin 24. decembrī, Ziemassvētku vakarā, un 25. un 26. decembrī, kad ir pirmie un otrie Ziemassvētki. Pareizticīgo baznīcās svētkus parasti svin 6. līdz 8. janvārī. Bērniem var izstāstīt, ka svētki sākas ar vakara galdu un turpinās vairākas dienas.
Kas ir bluķa vilkšana un kāpēc to dara?
Bluķa vilkšana ir sena saulgriežu paraža. Bluķi velk pa sētu vai no mājas uz māju skaļā jautrībā, ar dziesmām un dejām, un beigās sadedzina. Tas simbolizē aizvadītā gada grūtību atstāšanu aiz muguras. Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā bluķa vilkšanu 2025. gadā svinēja saulgriežos.
Kas ir ķekatas un ko tās dara Ziemassvētkos?
Ķekatas ir maskās tērpti gājēji, kas svētku laikā iet no mājas uz māju. Latvijā tos dēvē arī par budēļiem vai vecīšiem. Tic, ka viņi nes svētību un auglību, un saimnieki viņus cienā. Masku vidū ir lācis, kaza, vilks un dzērve, kā arī pašdarināti tērpi, kas apgriezti uz otru pusi.
Kāpēc latviešu Ziemassvētku galdā liek zirņus un pupas?
Latviešu ticējums vēsta, ka zirņi un pupas pasargā no asarām nākamajā gadā. Tāpēc tie ir daļa no svētku galda līdzās sautētiem kāpostiem, pīrāgiem un asinsdesai, kas apaļā formā atgādina sauli. Bērniem var teikt, ka katram ēdienam ir savs mazs stāsts.
Kāpēc Ziemassvētku galdā tradicionāli liek tieši deviņus ēdienus?
Latviešu tradīcijā skaitlis deviņi tiek uzskatīts par svētu, jo ar to saistīti ciklu un laika gaitas jēdzieni. Senā nedēļa bijusi deviņu dienu gara. Tāpēc svētku galdā cenšas likt deviņus ēdienus, piemēram, zirņus, pupas, sautētus kāpostus, pīrāgus un asinsdesu, un katram no tiem ir sava nozīme.
Kas Latvijā ir Ziemassvētku vecītis?
Ziemassvētku vecītis, saukts arī par Salavecīti, Latvijā ir pārņemta tradīcija. Dažkārt viņam palīdz rūķi. Rīgā viņa namiņš ar pastkastīti 2025. gadā stāvēja Doma laukumā tirdziņa laikā, un bērni tur varēja nolikt savas vēlmes. Vecītis ir viens no svētku tēliem, kas Latvijā pastāv līdzās senākām paražām, piemēram, ķekatām.
Kā Latvijā bērni saņem Ziemassvētku dāvanas?
Dāvanas liek zem egles, un bieži, lai tās saņemtu, bērni noskaita dzejoli vai nodzied dziesmu. Bērniem tas ir viegls veids, kā iesaistīties svētku vakarā: pietiek ar vienu īsu pantiņu vai dziesmiņu, ko var iemācīties jau pirms svētkiem, un dāvana ir jūsu.
Kas ir Ziemassvētku gaismas taka brīvdabas muzejā?
Tā ir taka Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā, kas iepazīstina ar svētku tradīcijām, mīklām, zīlēšanu un pasakām. 2025. gadā tā bija atvērta līdz 4. janvārim, izņemot 24. un 31. decembri. No plkst. 17 apmeklētāji varēja satikt lāci, kazu, vilku un dzērvi un dejot kopā ar tiem.
Kas 2025. gadā Rīgā Ziemassvētku gaidīšanas laikā bija jauns?
2025. gadā pirmo reizi Ziemassvētku gaidīšanas laikā tika izgaismota Doma baznīcas fasāde. Pirmajā adventē notika arī rūķu gājiens, egles iedegšana parkā pie kultūras pils „Ziemeļblāzma“ un koncerti vairākās vietās pilsētā. Torņakalnā līdz 31. decembrim bija atvērts Ziemassvētku dārzs „12 Svētās naktis“.
Kā bērniem izskaidrot saulgriežus un Ziemassvētkus?
Saulgrieži ir 21. decembrī, kad sākas gaismas atgriešanās. Senie latvieši to svinēja ar uguni, bluķi un ķekatām, bet Ziemassvētki pievienojās vēlāk, kad Latvijā ieviesās kristietība. Bērniem var sacīt, ka svētki sākās kā gaismas svētki tumšākajā gada laikā, un tāpēc rotā mājas ar gaismiņām.
Kāpēc Latvijā Ziemassvētkos smaržo piparkūkas un mandarīni?
Piparkūku un mandarīnu smarža ir viens no latviešu Ziemassvētku simboliem. Piparkūku cepšana ir ērts veids, kā bērnus iesaistīt svētku gaidīšanā. Ja ģimene piparkūkas cep pati, mazie var palīdzēt izgriezt un izrotāt figūriņas, bet visu māju piepilda silta garšvielu smarža, kas paliek atmiņā ilgi.
Kur Rīgā iedegas lielās svētku egles?
Rīgā lielās egles iedegas Rātslaukumā un Doma laukumā, kur ir arī tirdziņš. Doma laukums ir tuvu vietai, kur, kā stāsta, 1510. gadā dejoja ap izrotātu egli. Rīgas ceļvedī „Rally Takes the Train Rīgas Ziemassvētku ceļvedis“ 2026. gada pasākumus pievienosim novembra beigās, tāpēc ģimenes tur var atrast aktuālās vietas un laikus.
Kur uzzināt Rīgas Ziemassvētku pasākumu datumus 2026. gadam?
2026. gada datumus un vietas mēs apkopojam ceļvedī „Rally Takes the Train Rīgas Ziemassvētku ceļvedis“. Pasākumus tur pievienosim novembra beigās, kad pilsēta tos publicēs. Līdz tam vari izlasīt, kā radušās Rīgas svētku tradīcijas un kāpēc Doma laukums jau daudzus gadus ir pilsētas svētku vieta.
Avoti
- Riga Christmas Market, Wikipedia
- Doma laukumā atvērts Vecrīgas Ziemassvētku tirdziņš, sestdien iedegs Rīgas galveno svētku egli, LSM
- Rīgas galvenā Ziemassvētku egle Rātslaukumā iemirdzēsies jau 29. novembrī, LV portāls
- Ar bluķa vilkšanu svin saulgriežus, brīvdabas muzejā izveido Ziemassvētku gaismas taku, LSM
- Latvian Winter Solstice Traditions, Latvia.eu
- Ziemassvētki, Wikipedia